Aktualitātes » Jaunumi

Aicinājums novadā cīnīties ar latvāņiem

Aicinājums novadā cīnīties ar latvāņiem

 Bieži neapzināmies mūsu dabai svešo augu un dzīvnieku kaitējumu vietējai faunai un florai. Svešās agresīvās sugas dēvē par invazīvajām sugām. Lai arī Latvijā no citām zemēm ievesto sugu saraksts ir garš, bet latvāņi tā agresijas un izplatīšanas ziņā nepārspēj neviens. 

Kas ir latvānis?
Latvijā latvānis ievests 40.gadu beigās un 50.gadu sākumā no Kaukāza reģiona, kā perspektīvs lopbarības augs, kuru vairākas reizes pļaujot, iegūst ražību 800 – 900 cnt/ha. Sēts arī bitēm kā medus augs. No latvāņa izmantošanas lopbarībā vēlāk atteicās, jo mājlopu pienam un gaļai tika konstatēta augam raksturīgā anīsa smarža, kā arī cilvēku un dzīvnieku veselības apdraudējuma dēļ. Lauksaimniecības zemju un ceļmalu nekopšanas rezultātā, latvānis sācis savu uzvaras gājienu, kļūstot par agresīvu un postošu nezāli. No Latvijā ievestajām sugām visbīstamākās ir Mantegaca latvānis un Sosnovska latvānis.
Augu šūnsula satur ķīmiskus savienojumus, kuri saules gaismas staru iedarbības rezultātā tiek aktivizēti fotoaktīvos furokumarīnos. Nonākot saskarsmē ar cilvēka ādu un gļotādu, šie savienojumi rada grūti ārstējamus apdegumus. 

Atbildība 
Latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumus, tā iznīcināšanas kārtību un metodes nosaka Ministru kabineta 14.07.2008. noteikumi Nr.559 „Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi”.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka ar latvāņiem invadētās teritorijas tiesiskajam valdītājam jāiesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) informācija par invadētajām teritorijām un par izvēlētajām metodēm, kas paredzētas cīņai ar latvāņiem. Ierobežošanas pasākumi jāplāno līdz pilnīgai audzes iznīcināšanai, un pēc tam teritorija jānovēro vēl vismaz piecus gadus. Savukārt Augu aizsardzības likumā noteikts pienākums invazīvās augu sugas iznīcināt un sniegt informāciju VAAD par to izplatību. Šo pasākumu neveikšanas gadījumā zemes valdītājs vai īpašnieks var saņemt brīdinājumu vai naudas sodu.
Jebkurš īpašums uzliek atbildību un katra zemes īpašnieka pienākums ir ierobežot latvāņu izplatību un atbrīvot īpašumu no šīs augu sugas. To prezumē

Augu aizsardzības likuma18.1 panta trešā daļa, nosakot, ka „Latvijā aizliegts audzēt invazīvo augu sugu sarakstā iekļautās augu sugas. Zemes īpašnieka vai valdītāja pienākums ir šīs invazīvās augu sugas iznīcināt, ja tās izplatījušās zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā”.
Par invazīvo augu sugu (t.sk. latvāņu) izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu personas saucamas pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.2 pantu. Šajā pantā noteiktās sankcijas paredz :
  • Par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.
  • Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no piecsimt septiņdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro. 

Apkarošana
Latvāņu apkarošanas stratēģiju var balstīt uz trīs „vaļiem”: auga botāniku (monokarps augs - nogatavina sēklas un iet bojā), valsts politiku (zemju apsaimniekošanas veicināšana un sabiedrības izglītošana) un praktisko pasākumu pieejamību (apkarošanas metodēm jābūt viegli lietojamām un lētām).
Sugas konkurētspēju veicinošie bioloģiskie un ekoloģiskie faktori kopā ar efektīvu sēklu izplatīšanu, ko veic cilvēki, ūdens un vējš, nodrošina latvāņu straujo un sekmīgo savairošanos. Neatkarīgi no izvēlētās apkarošanas metodes, lai sasniegtu vēlamo efektu, apkarošanas pasākumi ir jāveic ilglaicīgi un atkārtoti. Teritorijas, kuros šis augs aktīvi apkarots, rūpīgi jāuzmana vēl vismaz piecus gadus, jo latvāņi ir ļoti dzīvotspējīgi. Latvāņu iznīcināšanai ir jānotiek vienlaicīgi visās platībās neatkarīgi no zemes īpašuma formas un zemes izmantošanas veida, jo panākumus to ierobežošanā iegūst tikai tad, ja visus darbus veic savlaicīgi, kompleksi un sistemātiski.
Populārākās latvāņu apkarošanas metodes ir izduršana, appļaušana, noganīšana un apstrāde ar glifosātu herbicīdiem. Izvēloties iznīdēšanas veidu, jāņem vērā vides aizsardzības ierobežojumi; īpaši aizsargājamos biotopos un sugu atradnēs, kā arī ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, nav pieļaujama ķīmiskās apkarošanas metodes izmantošana.
Jānorāda, ka latvāņu appļaušana pirms ziedēšanas sākuma rada tikai kosmētisku efektu - to augšana tiek nomākta, bet audze atjaunojas, ja pļaušana netiek atkārtota.
Nelielās platībās atsevišķus augus var iznīcināt, saknes nogriežot - izrokot ar lāpstu. Darbu sāk pavasarī, kad latvāņi ataug. Saknes nogriež vismaz 10 cm zem augsnes virsmas un savāc, tās sakaltē vai sasmalcina. Process ir ļoti efektīvs, taču darbietilpīgs.
Atsevišķus augus var iznīcināt arī ar melnās plēves mulču. Uz auga uzklāj melnu plēvi, kas nav caurumaina, nostiprina ar akmeņiem vai citiem smagumiem; nākamā gada pavasarī noņem un sagatavotā augsnē iesēj zālāju.
Atsevišķus augus to rozetes stadijā var apstrādāt arī ar aplikatoru (tamponu), kas piesūcināts ar glifosātu herbicīdu šķīdumu ūdenī 1:3. Process ir ļoti vienkāršs: sagatavo darba šķīdumu, iepilda to aplikatorā (rūpnieciski ražotajos aplikatoros var iepildīt ~0,5-1,0 l darba šķīduma) un nosmērē 2-3 lapas uz auga. Ja nav rūpnieciski ražota aplikatora, tad to var izgatavot, ņemot aptuveni 1 metru garu kātu, kura galā piestiprina porolona sūkli vai audekla lupatiņu. Lielākās platībās, kur nav vides aizsardzības ierobežojumu, izmanto parastos muguras vai traktoru smidzinātājus, izlietojot 3-6 l/ha glifosātu herbicīda (darbīgās vielas koncentrācija 360 g/l). Darbu veic, kad auga lapas sausas un lietus nav gaidāms tuvāko divu stundu laikā.
Pieaugušu augu iznīcināšanā ir efektīva arī ziedkopu izgriešana to ziedēšanas laikā vai īsi pēc noziedēšanas, kad nav izveidojušās veselas sēklas. Augs iet bojā dabīgā ceļā, bet sēklas netiek nogatavinātas. Ziedkopas izgriešanai izmanto garas kārts galā iestiprinātu izkapts asmeni.
Latvāņu appļaušana ar izkapti vai krūmgriezi ir ļoti bīstams darbs, jo šajā gadījumā pļāvējam ir jāsargās no apdedzināšanās ar latvāņu sulu. Appļaušana rozetes stadijā, kad latvānim nav izveidojies ziedkopas stublājs, ir neefektīva, taču tā rada kosmētisku efektu - novērš sēklu izplatīšanos un neļauj attīstīties dīgstiem. Sezonā jāveic vismaz 3 pļāvumi ar intervālu 3-4 nedēļas. Ja tiek nopļauti ziedoši latvāņi, jāseko, lai ataugot neveidotos jaunas ziedkopas, kas spējīgas nogatavināt jaunas sēklas.
Lielās lauka platībās latvāņu apkarošanai izmanto industriālas metodes, no kurām efektīvākā ir glifosātu herbicīdu lietošana ar sekojošu lauksaimnieciskās darbības atjaunošanu.
 

Latvāņu apkarošana būs sekmīga, ja to veic visā piesārņotajā teritorijā un to pašu darīs arī kaimiņš, jo pretējā gadījumā latvāņi atgriezīsies un ieguldītie līdzekļi būs izkaisīti vējā. Lauksaimnieki, kuri savas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības piesaka Eiropas Savienības atbalstam, atbalstu ir tiesīgi saņemt par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā nav invazīvo latvāņu ģints augu sugu.
Ņemot vērā Sosnovska latvāņu negatīvo ietekmi uz lauksaimniecību, ainavas skaistumu un cilvēku veselību, nepieciešama aktīva rīcība, lai tos ierobežotu un galu galā iznīdētu. Savstarpēji sadarbojoties zemes īpašniekiem un nozares ekspertiem, var rasties iespēja atrisināt šo ieilgušo problēmu.
Aknīstes novada pašvaldības policija aicina aktīvi iesaistīties latvāņu apkarošanā. Neesiet vienaldzīgi, redzot šo bīstamo augu sava īpašuma tuvumā, nepieļaujiet, ka tas atrodas jūsu īpašumam piegulošajā ceļmalā – nopļaujiet vai izduriet to! Ziņojiet par latvāņu skartajām zemēm to īpašniekiem vai Valsts augu aizsardzības dienestam, vai pašvaldībai, vai pašvaldības policijai.
 

Aknīstes novada interaktīvā karte
   
Latvijas Zaļais punkts
Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri
Nodarbinātības valsts aģentūra
Zemgales plānošanas reģions
Latvijas Reitingi