Aknīstei Latvijas sastāvā – 100

Aknīstei Latvijas sastāvā – 100

2021. gadā aktivitātes Aknīstē notiks "Aknīstei Latvijas sastāvā – 100" zīmē. Tāpēc radošā procesā tapis tēmturis - Aknīstes svētku logo. To idejiski veidoja Eva Joča, Santa Šmite, Līga Jaujeniece un Lāsma Prande. Ideju rezultātus apkopoja un mākslinieciski noformēja Līga Kate Trukšāne.

2018.gadā Latvijā plaši tika atzīmēta 100 gadu jubileja kopš Latvijas Republikas proklamēšanas 1918.gada 18.novembrī, Rīgā, Latvijas Nacionālajā teātrī.

Aknīste uz šīm svinībām varēja raudzīties divējādi – tie, kas dzīvo “lejas” Aknīstē, tie varēja svinēt kopā; savukārt tie, kas dzīvo “augšas” Aknīstē – tie gaidīt savu kārtu svinībām. Šogad ir pienācis laiks, kad arī “augšas” Aknīstei ir 100 gadu jubileja kopš tā ir piederīga Latvijas valstij.

Peripetijas ap Aknīstes robežjautājumu senatnē ir plašas un šobrīd joprojām neizšķetinātas, droši zināms vien fakts, ka 1921.gadā Aknīste pilnībā pievienota Latvijas teritorijai. Pirms tam starp Lietuvu un Latviju notika karstas debates par Latvijas dienvidu un Lietuvas ziemeļu robežas līniju – Latvija pieprasīja Mažeiķu dzelzceļa staciju un dzelzceļa posmu tagadējās Lietuvas teritorijā (lai nepārtrauktu dzelzceļa satiksmi starp Liepāju un Rīgu), savukārt Lietuvas vēlmes bija krietni vien lielākas – tā vēlējās sev pievienot Palangas apgabalu, teritoriju austrumos no Bauskas, Aknīsti un visu Ilūkstes apriņķi. 1920.gada 18.janvārī Jelgavā sākās sarunas par abu pušu pretenzijām, sarunas beidzās ar to, ka sarunām rezultāta nebija – puses nespēja piekāpties viena otrai. Pēc mēneša sarunas bija pavirzījušās soli uz priekšu – vienīgi puses vēl nespēja vienoties par Palangas un Ilūkstes likteni. 1920.gada pavasarī spraigo diskusiju nomierināšanai tika pieaicināts skotu profesors Dž.J.Simpsons – tas noveda pie skaidra robežlīguma parakstīšanas, kas noteica, ka visus strīdīgos teritoriālos strīdus izšķirs abu valstu kopīga komisija ar Dž.J.Simpsonu priekšgalā. Pasākums rezultējās ar to, ka 1921.gada 21.martā komisija paziņoja, ka Lietuvai tiek piešķirta Palangas teritorija un zemes gabals Sventājas upes ziemeļos (tā nodrošinot Lietuvai pieeju pie jūras), arī Mažeiķu teritorija tika atstāta Lietuvai; Latvija saņēma dažādas teritorijas bijušās Kurzemes guberņas dienviddaļā, tostarp – Aknīsti no bijušās Kauņas guberņas. Rēķinot hektāros – ieguvēja bija Latvija, taču, rēķinot teritoriju nozīmīgumu, nepārprotami, ka ieguvēja bija Lietuva. Tad sekoja pēdējās formalitātes - 1921.gada maijā tika izveidota komisija 6 cilvēku sastāvā (3 latvieši, 3 lietuvieši) jaunās robežas nospraušanai dabā, kas savu darbu pabeidza pēc 6 gadiem. Pēdējie zīmogi uz robežu dokumentiem tika saspiesti 1930.gadā[1].

Aknīste kā apdzīvota vieta rakstos minēta jau 1298.gadā[2] – tomēr dažādos laikmetu griežos tai ir dažādi klājies: mainījušies īpašnieki, mainījusies piederība kādai administratīvajai teritorijai, kas un kā bijis precīzi – tas vēl ir kāda vēsturnieka mūža darbs.

2028.gadā varēsim svinēt Aknīstes 730 gadi kopš tā minēta rakstos; bet šogad svinēsim Aknīstes 100 gadi kā tā pieder Latvijas teritorijai!

Līga Jaujeniece,

Aknīstes Novadpētniecības muzeja vadītāja

 

[1] “1920. – 1925.gads Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu protokolos, notikumos, atmiņās”, 1.sējums (1920. – 1922.gads), R.: Valsts kanceleja, 2018.gads, 747.lpp.